Memoriāla atrašanās vieta:

Latitude:56.873736
Longitude: 24.301976

Salaspils koncentrācijas nometni sāka celt 1941.g. oktobrī. Celtniecības darbos tika iesaistīti ap 1800 Vācijas Reiha ebreji, no kuriem ap 1000 nomira slikto darba un dzīves apstākļu dēļ. Sākotnēji nometni veidoja Eiropas ebreju izvietošanai, bet pēc tās pabeigšanas 1942.g. sāka izmantot kā tranzītnometni un darba nometni, lielākoties neebreju ieslodzīto izvietošanai. Upuru skaits nav precīzi zināms; jaunākie pētījumi liecina, ka Salaspils koncentrācijas nometnē miruši 1162-1952 cilvēki, to vidū ap 50-100 Latvijas ebreji.

Salaspils koncentrācijas nometnes vietā 1967.g. atklās milzīgs memoriāls (arhitekti Gunārs Asaris, Ivars Strautmanis, Oļģerts Ostenbergs, Oļegs Zakamennijs). 2004. g., pateicoties bijušā Salaspils koncentrācijas nometnes gūstekņa Larija Pika līdzekļiem, memoriāla teritorijā uzstādīts atsevišķs piemineklis tajā mirušo ārzemju ebreju piemiņai. Uz pieminekļa iegravēta Dāvida zvaigzne un uzraksts ivritā, latviešu un vācu valodā: “Mirušo godam un dzīvajiem par atgādinājumu. No Vācijas, Austrijas un Čehijas deportēto ebreju piemiņai, kuri no 1941.g. decembra līdz 1942.g. jūnijam miruši no bada, sala un necilvēcības un raduši mūžīgo atdusu Salaspils meža.”

Papildliteratūra

• Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.
• Melers M. Latvijas ebreju kopienas vēsture un Holokausta piemiņas vietas. Rīga: Muzejs “Ebreji Latvijā”, 2013.
• Kangeris K., Neiburgs U., Vīksne R. Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils Nometne 1941-1944. Rīga: Izdevniecība Lauku Avīze, 2016.

Meklēt ar šo vietu saistīto ebreju vārdus http://names.lu.lv.