Pieminekļu atrašanās vieta:

Latitude: 57.163232, 
Longitude: 27.710940

Nacistiskais karaspēks ienāca Viļakā 1941.g.2.jūlijā, un jau drīz pēc tam – vietējie pašaizsardzībnieki uzsāka vardarbību pret ebrejiem. Jūlija vidū Viļakas ebrejiem lika pārcelties uz nosacītu geto – kvartālu starp Liepājas un Balvu ielu, bet 11. augustā sākās masveida slepkavības – vācu SD vienība (“Arāja komanda”) ar vietējo pašaizsardzībnieku palīdzību konvoijēja ebrejus uz mežu (ap 1,5 km no Viļakas) un nošāva (kopumā ap 500 ebreju).

1960. g. pēc upuru radinieku iniciatīvas nogalināto sieviešu un bērnu mirstīgās atliekas pārabedītas kopā ar vīriešu un slepkavības vietā uzstādīti divi pieminekļi. Uz lielākā pieminekļa – sarkana granīta stēlas ar baltu postamentu  – ir Dāvida zvaigzne un uzraksts jidišā, latviešu un krievu valodā: “Mūžīga piemiņa fašisma terora upuriem 1941-1945”. Uz mazākā pieminekļa – sarkana granīta akmens – ir uzraksts krievu un latviešu valodā “Mūžīga piemiņa fašisma terora upuriem 1941.g. augusts”.

Katrā augusta pirmajā svētdienā pie pieminekļiem notiek mirušo piemiņas ceremonija.

Papildliteratūra

• Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.
• Melers M. Latvijas ebreju kopienas vēsture un Holokausta piemiņas vietas. Rīga: Muzejs “Ebreji Latvijā”, 2013.
• Urtāns A. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis.// Holokausta pētniecības problēmas Latvijā, Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008.

Meklēt ar šo vietu saistīto ebreju vārdus http://names.lu.lv.