Pieminekļu atrašanās vieta:

Latitude: 56.551581
Longitude: 27.712470

Nacistu karaspēks ienāca Ludzā 1941. g. 3. jūlijā, un jau nākamajā dienā sākās Lietuvas un Latvijas ebreju bēgļu un “padomju aktīvistu” aresti. 15. jūlijā 25 cilvēkus no viņu vidus nošāva pilsētas nomalē, ķieģeļu rūpnīcas tuvumā. Visiem Ludzas ebrejiem jūlija vidū bija jāpārceļas uz pilsētā ierīkoto geto; kopumā tajā atradās ap 800-900 cilvēku, bet jūlija beigās ap 35 no viņiem, atzītus par darba nespējīgiem, nošāva Rēzeknes ielas galā un vēl 10 ebrejus – “Lauderu” viensētā. Masveidīgākā ebreju slepkavības akcija notika augusta vidū, kad ap 800 Ludzas ebreju aizveda pie Cirmas ezera (ap 7 km no Ludzas) un nošāva.

Pēc kara, 50-to gadu sākumā 35 nošautos geto, Rēzeknes ielas galā ebrejus pārapbedīja Ludzas ebreju kapsētā un uzstādīja pieminekli ar uzrakstu krievu valodā “Fašisma upuriem 1941”. 60-ajos gados tika uzstādīts vēl viens piemineklis – sarkana granīta stēla ar piecstaru zvaigzni un uzrakstu latviešu un krievu valodā “Šeit 1941.g. vācu fašisti masveidīgi iznīcināja Ludzas mierīgos iedzīvotājus”. 90-ajos gados mirušo Ludzas ebreju radinieki uzstādīja vēl trešo pieminekli – melnu granīta akmeni ar Dāvida zvaigzni, 12 cilvēku vārdiem un uzrakstu krievu valodā “Fašistisko slepkavu upuri 1941.g. augustā”. Atsevišķs piemineklis, pēc kara pārapbedot upurus, tika uzstādīts arī rabīnam Bencionam Dohninam, kurš bija 35 nošauto ebreju vidū.

Papildliteratūra

• Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.
• Melers M. Latvijas ebreju kopienas vēsture un Holokausta piemiņas vietas. Rīga: Muzejs “Ebreji Latvijā”, 2013.
• Šneijers Ā. Holokausts Ludzā: ebreji un citu tautību iedzīvotāji.//Holokausta izpēte Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, 2004.

Meklēt ar šo vietu saistīto ebreju vārdus http://names.lu.lv.