Pieminekļa atrašanās vieta:

Latitude: 55.920282
Longitude:  26.482071

Nacistiskais karaspēks Daugavpilī ienāca 1941. gada 26. jūnijā un līdz ar pirmajām okupācijas dienām uzsāka Daugavpils ebreju iznīcināšanas kampaņu.  Saskaņā ar 1941.g. 15. jūlija rīkojumu visiem ebrejiem bija jāpārceļas uz geto – nocietinājumiem Daugavas kreisajā krastā. Pārsvarā geto ieslodzītie bija Daugavpils ebreji, bet vēlāk uz šejieni atdzina dažus tūkstošus ebreju no tuvākajām pilsētām un lauku apvidiem – Krāslavas, Grīvas, Višķiem, Indras, Kārsavas, Dagdas, Ilūkstes apriņķa un citām vietām (tai skaitā arī Lietuvas). Kopumā geto atradās ap 15’000 – 20’000 ebreju, no kuriem izdzīvoja mazāk par 100 cilvēku.

1941.g. 8.-9.novembrī kārtējās geto selekcijas rezultātā ap 1134 ebreji, tai skaitā bērni, tika nosūtīti uz Mežciemu un nošauti.

1967.g. masu slepkavības vietā, netālu no Mežciema stacijas tika uzstādīts piemiņas obelisks. 1974.g. tika uzstādīts piemiņas akmens, kura uzraksts krievu valodā vēsta: “Šajā vietā 1941.g. 8.-9. XI vācu fašisti nošāva 2000 mierīgo iedzīvotāju-bērnu un pieaugušo”.

Papildliteratūra

• Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.
• Волкович Б., Рочко И. и др. Холокост в Латгалии. Даугавпилс: Даугавпилсская еврейская община, 2003.
• Ročko J. No Daugavpils holokausta vēstures.// Holokausta pētniecības problēmas Latvijā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 23.sējums). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008.
• Melers M. Latvijas ebreju kopienas vēsture un Holokausta piemiņas vietas. Rīga: Muzejs “Ebreji Latvijā”, 2013.

Meklēt ar šo vietu saistīto ebreju vārdus http://names.lu.lv.