Pieminekļa atrašanās vieta:

Latitude: 56.520399
Longitude: 26.197080

1941. g. jūlija sākumā sākās ebreju masveida aresti Krustpilī. Iesākumā ebreji tika ieslodzīti lopkautuvē, bet pēc dažām dienām daļu no ebrejiem pārveda uz Krustpils cukurfabriku pilsētas nomalē un Jauno muižu (ap 4km no Krustpils), pārējos – uz bijušās Krustpils ebreju skolas telpām (Rīgas ielā 182), kur izveidojās nosacīts geto. 1941. g. 1. augustā visus ieslodzītos ebrejus nošāva no Rīgas atbraukusī SD vienība (“Arāja komanda”) kopā ar vietējiem pašaizsardzībniekiem un policistiem bijušajā Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka šautuvē Kaķīšu kūdras purvā (ap 5–6 km no Krustpils). Atsevišķus Krustpils ebrejus nošāva Jēkabpils-Rēzeknes šosejas ceļa posmā – pagriezienā uz Ļamāniem, kur pirms kara atradās grants karjers.

2002. g. 5. jūlijā Jēkabpils ebreju kopiena slepkavības vietā pie pagrieziena uz Ļamāniem uzstādīja pieminekli ar uzrakstu krievu valodā: “Šis mežs ir liecinieks baismīgam genocīdam. Šeit 1941. g. tika nošauti Krustpils ebreji, starp tiem Gothelfu ģimene, pārējie ir nezināmi. Tādus zaudējumus nevar vairs atdzīvināt ne marmorā, ne bronzā, ne kādā citā materiālā.”

Papildliteratūra

• Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941—1944. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.
• Melers M. Latvijas ebreju kopienas vēsture un Holokausta piemiņas vietas. Rīga: Muzejs “Ebreji Latvijā”, 2013.
• Ērglis Dz. Holokausts un ebreju īpašumu ekspropriācija Krustpilī.// Holokausta izpēte Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004.

Meklēt ar šo vietu saistīto ebreju vārdus http://names.lu.lv.